sniegpārsliņas tik lēnām krīt, ka gribētos gulēt ārā kailai un ļaut, lai viņas kutina man muguru liegi noguļoties uz manis. viņas tik lēnām virpuļo gar manu logu, ka gribās kāpt uz palodzes un sniega mātei kliegt, lai nespīdzina ar kārdinošām domām...
a viņa man liekās tikai pasmietos.. tā kristāldzidri.. un ar leduspirkstu pārvilktu pār vaigu...