Brilles katru vakaru tiek noņemtas no Deguna un noliktas uz Naktsskapīša, kurā glabājās revolveris, pudelīte ar dzeltenām dražejām, matu suka, smaržas un no papīra salocīts Gulbis. katru rītu Brilles nosolās izlasīt, kas uz zāļu pudelītes rakstīts, bet ieraugot Acis, kuras caur viņām vērsies pasaulē, viss aizmirstās. šīm Acīm ir ļoti garas skropstas. kuras mirkšķinot liegi skar stiklus, ja lielā aizgrābtībā no apkārt redzošā nav noslīdējušas tuvāk uzrautajam Degungaliņam.
dažkārt Brilles tika noliktas Acīm gulētejot uz Grāmatas. dažkārt Grāmata ir atvērta, dažkārt Brilles tika uzliktas uz vāka. ja Grāmata bija atvērta Brilles no rīta bija nīgras, jo atvērums jau sen izlasīts un pārlasīts, bet nav Pirksta, kas pāršķir lapu.
Brillēm patīk pa dienu vērot citas brilles. kādi nu kurām rāmji, kādas Sejas un Acis apakšā. vai tās Brilles laimīgas vai nelaimīgas. vai viņas ar saviem nēsātājiem ir kā "cimds ar roku". Brilles dažkārt tik ļoti aktīvi skatījās apkārt, ka Acis, kuras jau tā aizsapņojušās verās uz pasauli, gāja streipuļodamas.
reiz Brilles pagalam aizskatījās un lielajām Brillēm masīvajos rāmjos, ka Acis sareiba un iekrita kanālā. Brilles noslīdēja no uzrautā Deguntiņa un slīdot dziļāk kanāla dzelmē nolūkojās uz garāmslīdošā Gulbja kājām.
Acis tika nogādātas mājās.
Acis raudāja. tās mīlēja savas Brilles, kuras nu jau kanāla aļģēs ieķērušās uz palikšanu. gulbis mēģināja viņas izcelt, bet velti. tagad papīra Gulbis ar kanāla Gulbi sakliedzas naktīs. dražejas izbirušas pa grīdu.
Acis sarkans un skumjas.
acis nevienam neko nestāsta. ne sāpi par brillēm. ne sāpi par Gulbi. ne sāpi par sevi un saviem sapņiem.
Pirksti paši Grāmatas vietā vakarā paņēma revolveri un šāva... šāva kur redzēja/neredzēja...
un Gulbji joprojām naktīs sakliedzas...