sestdienas sapnis neliek mieru. atkal kārtējā šīze, bet pamodos ar super sajūtu un super cilvēkiem apkārt.

pie manas mammas laukos parādījušies milzīgi "burunduki" (vismaz citi viņus tā nosauca) tādi dzīvnieciņi melni ar baltu strīpu pār muguru un kuplu asti, kuri šad tad šo to nelabu palaiž gaisā ;)) tikai viņi bija miiiiilzīgi (kārtējo reizi k-kas milzīgs. vai man būtu lielummānija?). visi brauca ar autobusu, bet mani savā ķēngursomā paņēma miiilzīgs (atkal jau) ķengurs, kuršvēlāk izrādījās puisis, kas reizēm pārvēršās par ķenguru ;). galvenais, ka sajūtu līmenī ir sasauce ar krokodīļu sapņiem...