skaisti kristāli kaisās man matos. šādu rītu dēļ esmu gatava iemīlēties ziemā. gribās skriet un grābt saujām irdeno sniegu un kaisīt sev uz galvas, kā tādai sērojošai atraitnei mirušā vīra pelnus uz galvas un skaļi izdziedāt sirdi.
kā tādā mūziklā visi sētnieki dejo un sadziedās savā starpā. slotu zvīķšķi un svaukšķi. aizejošu un pienākošu kuģu svilpes. rozā dūmu mākoņi plīvurdejā paceļ bērnus un izvizina pirms ieiešanas lielajā dzīvē(vai varbūt mazajā, kādu nu mēs to veidojam).gar jumtu malām sasēdušās vardes ar krāsās saķēpātiem pirkstiem. tās veido debesu krāsas un eņģeļiem iekrāso pie reizes spārnu galus.