agri no rīta čāpojot uz darbu mana pagalmā bija sabraukātas rises no sniega un sasalušas. pilns pagalms ar kraukšķīgiem krumšķiem. ar prieku bradāju tos. bail bija aiz sajūsmas kliegt un spiegt. bail bija nokavēt darbu. čāpoju ārā uz ielas un smaidīju atceroties to sajūtu zem kājām, kad viss krakšķ. laba jau daudz nevajag. gan jau sonakt atkal sasals un es naktī varēšu bradāties un mīņāties ;)))))