es aizgāju puiši no jums mājās un skatījos bildes - fotobildes. un hirins es tev nemeloju, kamēr agressor un gt virtuvē strīdējās par to vai tas ir labi, ka vinnē Annemary vai Snake, kad runājām par zaļajiem banāniņiem, sakot, ka esmu laimīga par to bērnību, kas man bija. esmu laimīga, ka piedzimu tieši šajā ģimenē, saviem vecākiem, par to, ka klāt saviem brāļiem ieguvu fantastiskas māsas. un visvairāk es mīlu savu tēti... es gribu pavasari ātrāk.es gribu atkal braukt uz vairākām dienām uz savām vienām no bērnības mājām. es gribu tāpat, kā šajās fotobildēs iekrist sulīgā zālē un gulēt rokas iepletusi, skatīties koku galotnes un mākoņus, iet uz kapiem. tur ir tik skaisti... iet uz ezeru. tik žēl, ka viņā vairs nevaru peldēties kaila. pārāk daudzi viņu ir iemīļojuši. viņš diemžēl ir atvērts visiem 24h diennaktī. nevarubūt egoiste un liegt citiem viņā peldēties. un joprojām peldoties, man liekās, ka apakšā peld ezera vecis un ar ūdenszālēm ķer cilvēkus. reiz viņu izaicinādama aizpeldēju līdz pusezeram, bet tur jau vairs ūdenszāles neķērās ap kājām... un tās dievīgās vasaras, kad mēs visi brāļi un māsas arvien vairāk satuvinājāmies un mamma ar tēti no Saldus mums brauca uz Madonu pakaļ un mēs ne parko negribējām lai tās vasaras beidzās. mums nevajadzēja nevienu, mums fantāzija pietika. pat bijām gatavi tālajai vecaimammai vēl čaklāk sienu vākt, neizjaukt kolhoza kombainu, no dēļiem nebūvēt ķerru, kur vienam otru vizināt... uztaisījām pat zīmi iebraukt aizligts. kā jau ģimenes "mākslinieks" to zīmēju es ;) man patika aiziet un mūsu, vēlāk jau mazā brāļa "Zelta bedrēm", kur spēlējāmies visu dienu un vecmamma vakarā saulei rietot mums atnesa uz mežmalu pie bedrēm mannā putru ar sviesta pikuci vidū paklājot apakšā linu dvieli. viņai nebija dvieļi ar izcakotiem galiem un monogrammām kā tuvajai vecmammai... es tiešām esmu laimīga par savu bērnību. tā bija fantastiska. varbūt arī tāpēc, ka es aiz sāpēm slēpos savā iedomu pasaulē... un darīju es daudz blēņas.. un man patīk, kad es aizbraucu uz savām Saldus mājām ciemos pie radiem un daudzi mani no tā ciemata atcerās, jo... nu tie nedarbi... es varbūt izklausos garlaicīga, bet mana bērnība tāda nebija... un es atkārtošos - ESMU LAIMĪGA PAR SAVAS BĒRNĪBAS PRIEKIEM UN BĒDĀM...