lai arī mēs visi savā ziņā esam kaut kamā apdalīti , tomēr mums ir k-kas, kas nav citiem. piem, manai māsiņai vārda diena un dz. diena ir ar 4 dienu starpību, līdz ar to jau no bērnības viņai bija tikai viena svinēšana. abas jubilejas kopā. tik mēs- Ģimene dāvinajām kartiņas un ziedus uz katru jubileju, bet radi neaplaimoja ar savu klātbūtni abās svētku dienas. toties viņai vienmēr tika rozes un jā arī sasoditās neļķes.
man starp abām svētku reizēm ir ~ 3 mēn starpība, līdz ar ko man bija 2 jubilejas. toties man tika tikai narcises un tulpes. tulpes es joprojam nevaru ciest. uz dz-dienu šie ziedi bija lecektīs izaudzināti vešanai un Maskavu u.c pad. sav. pilsētām. gan mums gan kaimiņiem. a uz v-dienu visi darzi pilni piekuplojuši. un tikai tētis vienīgais man dāvinaja frēzijas. baltas frēzijas. manus mīļākos ziedus.
nu ok, tās tulpju un narcišu plantācijas mūsu darzā no balkona izskatījās satriecoši. bet viņas stādīt, ravēt, sīpolus novākt, tīrīt un tad šķirot selekcionēšanai nenormāli riebās. vienīgi gladiolas man patika šķirot, jo viņām bija skaista forma un sīpoliņu krāsas tik dažādas... un ar vēl jo lielāku rūpību es aiztiku tēta jaunradītās šķirnes sīpoliņus. un abi stādījam viņus un gaidījām kādi nu ziediņi būs.
...gribu pavasari....