viņa pavēra durvis un pagriezusies pret mani teica:
"tev uz pleca eņģelis sēž... skumjš... vairāk smaidi..."
nu jā sen neesmu jutusi viņa īpašo labvēlību. vīņš saguris tāpat kā ezic. man līdz šim likās, ka es viena viņu redzu... es smaidu... es katru dienu censos uzsmaidīt kadam... un šonakt es daudz smaidīju. gan pirms sapnīša, gan sapnītī ;) bet es zinu ka eņģelim gribas, lai es atkal staroju, ne tikai pa laikam pasmaidu... drīz...