naktī bija tik vājprātīgi saraustīts troksnis no bēniņiem un visu laiku bija bail, ka tik neatrauj māsai istabā logu vaļā, miegs nenāca, trūkos augšā. no guļammaisa izņēmu striķi un piesēju logu. tad īdz kādiem 5 - 5.30 lasīju Činaski un viņa sievietes, lai nogurdinātu sevi. ha! domā, ka lasot kaut ko tik aizraujošu var aizmigt?!
jā, bija auksts. dikti.
a ja palien zem segas un pūš elpu, tad tur apakšā ir silta pasaulīte, ja aizver acis pat zaļa.