sasatlst daugava un debesis. tad viņi cīnās starp priedi un trešo zvaigzni. un tad atlido lāčplēsis. ai, lāčplēsis taču nelido. domā. domā. ā, spidermens lido. nu ok, atlido spidermens. nē nē viņš taču rada tikai ilūziju, ka lido. nu jā, kā visi. nu visi rada ilūziju par kaut ko. spidermens ir taču ar tajiem lipīgajiem tīkliem ieslēptiem rokās. nu māneklis. ok, kas vēl lido.. betmens. jā betmens lido. viņam jau tas lielais lidojamais apmetnis. ok, nu tad atlido betmens. nu un viņš atlido un nav viņam ko darīt. jo nekā jau nav.
a ko melnais bruņinieks? tas uz kraujas sēž un uztin kārtējo džointiņu un priecājās par saviem lidojošajiem putniem. paija sēž pie akas. pie saules pinuma spēcīgi piespiedusi vārpstiņu. kaza. pati kaitinās. skat. re. es te esmu un man vairs nekas akā nekrīt. nu a ko sēdi? ej pie vara, kasi viņam kā ceļa rādītāju pacelto kāju. mož pakasot no tās kāds džins iznāks. a ko džins. viņs jau tikai gaida kad kāds kasīsies, tad viņš iznāk, bet kamēr cilvēki kasās, viņi nepamana savas izteiktās vēlmes. nu un džins jau neies meklēt vai tā ir īsta vēlēšanās vai nē. teikums ir noformulēts un basta.
lai visi mānīgie lidoņi iet ieskrieties. šodien varētu fanot par spīdolu. skaista jauna kārdinoša sieviete, kas pati jau nelido. viņa lido uz bluķa. bluķis nelido? a kas teica ka nelido? lido gan. notici. šodien točna ir jātic spīdolai. iemesla jau nav. nu vienkārši tāpat jau arī var.