Dievs radīja mālus
Dievs jutās vientuļš
Un dievs sacīja mālu pikai: "Piecelies!"
"Skaties, ko esmu radījis," sacīja dievs, "kalnus, jūru, debesis un zvaigznes."
Un es biju šī mālu pika, kurai tika pavēlēts piecelties un palūkoties visapkārt.
Es laimīgais, es laimīgā mālu pika!
Es, mālu pika, piecēlos un redzēju, cik dižu darbu dievs bija veicis.
Vareni veikts, dievs!
Neviens cits to nebūtu varējis izdarīt! Un es jau nekad ne!
Es jūtos tik nenozīmīgs salīdzinājumā ar tevi.
Tikai noskatoties uz pārējām mālu pikām, kurām nav dots piecelties un visu to redzēt, es jūtos necik nozīmīgs.
Esmu saņēmis tik daudz, bet pārējās mālu pikas tik maz.
Paldies tev par to godu!
Tagad mālu pika var atkal likties uz dusu.
Un cik daudz atmiņu šai mālu pikai!
Cik interesanti bija sastapties ar citām no māliem pieceltajām pikām!
Es mīlēju visu, ko tiku redzējis.
Ar labu nakti!
Nu es došos uz debesīm.
Es gaidu ar nepacietību...
...lai beidzot redzētu, kāds bijis mans vampīters...
...un kas ir bijuši mana karasa locekļi...
...un kas ir tas labais, ko mans karass darījis tev par godu.
Āmen!

/K.Vonnegūts kaķa šūpulis/




/es netaisos mirt. šī nav mana pēdējā lūgšana, tik vien kā likās, ka šodien īsti vietā šie skaistie vārdi.