sajūtu pārpilnība manī
lokainiem matiem. saulespuķi tajos. lietū salijušām elkoņu locītavām. smaidu zīds ieskauj seju un mani visapkārt. katrā pusē pa siltai rokai. katrā pusē pa plecam pie kā pieglaust vaigu. katrā pusē pa sajūtām dzirdošai ausij, kam pateikt, ka viņi ir lieliski. kārtējo reizi sēdēt kādā jaukā pagalmā un klausīties kā kāds no mums runā. tad smiet uz trepēm. nakts debesu ieskautiem smejoties klaiņot pa naksnīgo pilsētu. Tu uz čupačups svilpītes spēlēji dažādas melodijas ;) apmētāt logu ar akmentiņiem. un zvaigzne virs logā parādījušās galvas. mēs dodamies tālāk. es - vientuļais apmalīšu gājējs. viens no mums visu laiku pūš konfekšu papīrīti gaisā un es smejos, ka viņš no cirka. sēdēt muguru atspiedušiem pret vēso ēkas sienu. dzert mirdzošā naktī šampānieti, pilnu ar sajūtu burbuļiem. trīs degošas cigarešu uguntiņas. un atceries, tā māja. spoku māja. TĀ māja, kas man likās, ka ir pēkšņi parādījusies tai vietā, un kura katru nakti parādās citā vietā. mums bija tā privilēģija to redzēt. un tajā bēniņu logi, aiz kuriem dzīvo dzejnieki un mākslinieki. un pasākumi sestdienās, kur meitenes sarkanās kleitās dejo čarlstonu uz galdiem. katra diena viņiem ir sestdiena. rīt. kur viņa būs rīt? un tie divi apaļie lodziņi, kuros pēc tavām domām guldzina baloži. un vispār vakar bija garšīgs gaiss. pilns fantāziju putekļiem. plaušas plaši atvērtas, lai uzņemtu visu.
un Viņa lieliskā ideja uz gaisa pūķa uzrakstīt vārdu lunis, piesiet striķītī un palaist gaisā un tad droši var teikt, ka laižam luni ;)