pastaiga pa sliedēm. mana muļķīgā pļāpāšana. atmiņas par tēti kā viņš no sarunājis ar pavadoni, ka piebremzēs vajadzīgajā vietā un tad tētis leca no braucoša vilciena. es reiz tāpat izlecu (nesarunājot ar šoferi) no braucoša autobusa. tā es no iesaukas gaisiņa (jo pēc brāļa nostāstiem es lidojot) kļuvu par ļotčik izstrebitjeļ. un vēl mani sauca par stārķa kāju, jo mīļais tētis gribēja lai es atšķrtos no citiem bērniem un man bija ļoooti daudz sarkanas zeķubikses.
trubas un saules atspulgi tajās. silta roka. satikšanās un metāla tiltiņa virs izžuvušā sālsezera. saulītē dīķī vērotas vardes. šīs ātri aprada ar mums un turpināja vaigus piepūtušas un skaļi kurkstot pāroties. divas apjukušas kaijas uz laipiņas.
sapnītī es uzstājos ludziņā, tad paņēmu kādas vecas raganas slotu un lidoju. man pievienojās vēl divas daiļavas. lidojām pār kokiem un žogiem. uzlidojām kalna galā. mēness kā apaļa poga skatījās uz mums. mēs lidojām viņa staru apmirdzētas.
savārīju svaigu ingveru tējā un nu dzeru un kaifoju.
nē es šito sajūtu ņemšu sev līdzi miedziņā un domājams ka pēc minūtītes ;)
un īstenībā gribās kliegt cik labi jūtos ;))