vot sagribējās man iet murķeļos. brālis nezināja kā tie izskatās. es redzējusi tikai avīzē. melnbaltā avīzē. teicu brālim, ka jāņem bise un jāmedī nost ;))
galu galā nolēmām, ka ņemsim šos ciet tuvcīņā ar nazi ;))
neatradām nevienu murķeli. laikam starp lapām un skujām paslēpušies.
galvenais jau process. un process bija jauks. brīnos kāa manas drēbes tos kokā rāpšanās izgājienus izcieta. za to netīrs kā šmulis biju.
salasījām daudz jauno gaiļpiesīšu dzinumus, kautkādu koku pumpurus. saplūcām nātres (pirksti vēl tagad sūrst) mājās piegriezām vēl olas, pārlējām visu ar paniņām un citrona sulu. visi ēda gardām mutēm.
un sadzērāmies bērzu sulas.
sēdējām pie kokiem pavērtām mutēm un bērzs mums tecināja mutēs ;))
salasīju vienu maisiņu ar spalvām.
vienu maisiņu ar prieku.
vienu maisiņu ar mammas smiekliem.
un grūti aizbraukt prom, kad tevi tik cieši skauj un bučo.
un kapos kā parasti bija skaisti un labi..