strādāt ir ok, tikai ne šodien.
līdz kaklam visi.
paldies par rozēm, bet pat tās man šodien izspieda tikai vienu sķību smaidu.
bļin, gribu saēsties papilotes, būt citā realitātē, dejot ap uguni mežonīgas dejas. sevī mītošo kobru satracināt, līdz tā sakož mani.
sadzerties meskalitu. zem kaktusiem vemt kā trakam koijotam.
stundām ilgi kašāties tuksnesī, ar domu izkast jaunu okeānu, nu ok, pietiktu arī ar kādu mazu avotiņu. ja nebūs ūdens, izspiest no agaves sulu, nokrist uz ceļiem un alkaini sūt dubļaino masu.
bļin, gribu stāvēt klints malā un aurot līdzi vējiem.
papilotes.. papilotes vēl papilotes. vienu pēc otras izkošļāt un izspļaut.
redzēt nereālo pasauli.
negribu būt pie skaidras apziņas.
nelaime tā, ka sasodīts, sen vairs nereibst. nu minimāli, bet tāds normāls reibonis sen nav bijis. gribu streipuļot, griezties, skriet virsū visiem un visam.
jā vajag vēl papilotes..