skaistums ap mani. jauks vakars. skatījāmies viņa videoklipus, koncertierakstus. gan tos kur viņa grupa dzied ar "yes"solistu, gan ar "Mana", gan dažādus koncertierakstus. Pedro dzied man. dzied gan spāņu valodā, gan senajā azteku valodā. skaistas sarunas. iepazīšanās ar Izabellu. traka sieviete. kā ūdens. skaista. klausījāmies viņu abu labāko dziesmu, kur Izabella eksperimentē ar savu balsi un izklausās, ka viņa būtu ragana. Izabelaa piedzied pilnu mašīnu. skaista balss. pilsēta naktī. Pedro dāvanu aizmirstu viņa mašīnā. slikti krūtis plēš pušu. nespēju elpot...
visa diena vienā skriešanā. ar lielām acīm joprojām lūkojos uz šo brīnišķo pilsētu. viņa ir manī. sasūkusies visās porās. manī ir varavīksne, kas kā čūska lokās pa mani. dievinu visus kokus, ielas, mājas, pat "lupatiņas"(vīriņi ar sarkanām lupatiņām, kas it kā sargā tavu mašīnu. viņi dažkārt tiešām ir noderīgi, bet ne jau tad ja viņi ielien arī apsargājamā autostāvvietā) šodien vairs nekaitināja. ar Kristu esam saspringtas līdz pēdējam. izskrienam lielākās grāmatnīcas. braucam uz parku paēst saldējumu. sarunas. dziļas sarunas. koferi jau sakrāmēti gaida mājās, kad aizvedīs tos man līdzi uz lidostu.
lidostā visi trīs ar Layi un Kristu staigājam kā pazudušās avis. bail nokavēt lidmašīnu un gribās to nokavēt. nenormālās cilvēku masas liek saņemties. apskāvieni. cieši cieši. vēl pēdējo reizi samājamies un.. lidmašīnā paceļoties pa iluminatoru ieraudzīju Mexico. kā zvaigžņu sega nolijusi uz zemes. mirguļo. kāds savās mājās ieslēdz gaismu, kāds izslēdz. manas asaras kā pupas birst pār vaigiem. neapturamas. es atgriezīšos. rudenī Krista ar Layi atbrauks uz LV, un tad es atkal pie viņiem. un tagad mēs brauksim uz Meksikas ziemeļiem.
savaldos un uzsmaidu pasaulē skaistākajam stjuartam. tā vien gribējās viņu ievilkt kādā slēptā stūrī un noskūpstīt. un lidot vispār ir uzbudinoši. galvenais tikai nedomāt un skatīties filmas. nelabs laiks. lidmašīnu krata. ielidojam ar stundas nokavēšanos. mēs visulaiku aikavējāmies, gan izlidojot no Mexico, gan ielidojot Londonā.
tad atkal nāk Londonas lidosta. garlaicīgas 5 stundas. rakstu Kristai vēstuli. garu. reizēm smaidu līdz ausīm atceroties mūsu piedzīvojumus. reizēm lūpiņa raustās.
lidmašīna. Rīga. apskauju māsu un Juri un mājās. @ no Kristas. viņa Mexico raudot un viņai liekās ka esmu tikai izgājusi un mēs drīz atkal iesim uz virtuvi taiosīt brokastis...
nespēju aimigt. pusnakti nomodā. tas nekas ka neesmu izgulējusies un pārgurusi.

nu ko jāiet uz darbu... :((((((((((((((((((((