man atkal sniegs snieg uz augšu.
ar karotīti ķeksējot sasalušos ziedputekšņus medū, uz gludās masas virsas palika ģitāras forma. tagad ar medu ierakstīšu pazudušās notis kaklā.
un nedaudz vēlāk, ja milzīgs vējš jums rauj no galvas cepuri, ziniet, notis manā kaklā atradušās un es viņas skaļi izkliedzot laižu brīvībā izdejot virpuļus kopā ar sniegu..


manā sapnī bija milzu skaistums un nežēlīgums. es visu laiku fotogrāfēju.
žēl, ka es nespēju to skaistumu uzzīmēt jums acīs, kamēr jūs lasiet...
jūra negaisa laikā. un tie viļņi nāca uz krastu kā daudzstāvu mājas. melni zili un lillaa. un krastā delfīni. šļakatas... fantastiski.. ja tikai nebūtu bijuši cietušie...