saraustītu jūtu diena.
kāds kretīns ir nopircis mentola gaisa atsvaidzinātāju un tik pūš uz nebēdu. no sākuma neko nesapratu. domāju, ka kāds šodien lieto ļoti spēcīgas košļenes vai es nezinu ko.
slikti. smoku. galva griežās. acis pamst un šķaudu.
bļe, taču visiem tika izziņots, ka man ir tā sasodītā alerģija.
sajūta tāda, kā lācis ar visu savu ģimeni uzsēdies man uz krūtīm. smoku..

un kad es atkal sajūtos ok, uzzinu, ka manam mīļumam kārtējā operācija ir pārlikta. nu vai tiešām tam bērniņam vēl ilgi būs jamokās līdz viņš varēs normāli kustēties :(((
un viņa māte nemaz nebija piefiksējusi, ka bērniņam naktīs kājas rauj krampī, kamēr mana mamma nepateica. bļin un vispār man aiz dusmām atlikusī elpa sprūst kaklā.

un kad es atkal sajūtos vairāk vai mazāk ok, uzzinu, ka Kādam ir slikti un es atkal jūtu nelabuma vilni veļoties sev pāri.

un kāpēc vienmēr ir jāklusē. kāpēc nesaki neko ko jūti. neviens nekad tā arī neuzzinās, kādas jūtas tevi pārņem viņu iedomājoties vien.

es visiem saviem mīļajiem saku, ko domāju un ja mīlu tad uzreiz saku. pasaulē viss tā mainas un gribu, lai katrs kāds zin, ka viņu mīl un par viņu domā.
un jā bella es tevi mīlu un vakarā atkal ēdīsim garneles un dzersim šampānieti, ok? bučas ;)*