Es jau teicu, tie visi ir ilgtermiņa plāni, kuri var būt efektīvi un ļoti noderīgi, taču tie neatrisina situācijas nodrošināšanas vajadzību tagad.

Tādēļ ir vajadzīgas stratēģijas (ja nepieciešams, izmantojot forsāžu), kas palīdzētu tikt galā ar šīm īstermiņa vajadzībām. Var mēģināt pielīdzināt nevakcinēšanu ļaunprātīgai nolaidībai; var mēģināt vecākiem, kuri atsakās vakcinēt, uzlikt papildus nodokli (kam būtu arī tīri praktiska nozīme gadījumā, ja notiktu infekcijas slimības uzliesmojums); var, ja valsts budžets to atļauj, mēģināt maksāt vecākiem par vakcināciju; noteikti eksistē vēl plaša saime dažādu taktiku, kuras man šobrīd neienāk prātā. Katrā ziņā, prakse rāda, ka paļauties tikai uz cilvēku saprātu un labo gribu ir gājiens, kas darbojas tikai jau pietiekami labi informētā un apzinīgā publikā.