Aizklātas vēlēšanas ir tādas, kurās nepastāv iespēja uzzināt, jo neviens nezina.
Tavā modelī - ir kāds, kas zina. Tas nav pieņemami.
Piemērs ar kredītkarti ir labs. Piemēram, ceļojumos paļauties tikai uz bankas karti ir riskanti, jo, kā pareizi atzīmē, to var nokopēt kādā bārā un tad izmantot kaut kur Zimbabvē, kamēr pats esi kādā citā pasaules nostūrī. Ir bijis gadījums. Banka karti bloķē. Ja esi viens citā valstī un vajag naudu, kaut vai lai līdz lidostai tiktu - problēma. Risināma, bet problēma. Reāls gadījums, ar kuru bijusi saskare. Attiecīgi, vajag skaidruci kaut vai kādā no lielajām valūtām un otru karti, uz kuru vai nu pats, vai kāds cits var pārskaitīt.
Savukārt, sabiedrības līmenī - tas nav svarīgi, viss ir apdrošināts, visi riski iekļauti karšu komisijas maksās. Respektīvi, par šo ērtību mēs visi maksājam.
Ja nozog karti, tu piedzīvo īslaicīgu neērtību. Ja sakompromitē vēlēšanas, sekas būs smagākas visai sabiedrībai.
Teiksim, mani pirms dažiem gadiem Rīgā mežā sakoda kaķis. Iet un potēties vai nē? Iespēja noķert trakumsērgu - minimāla, būsim reāli. Bet, ja noķeru, tad sekas nepatīkamas. Nepotēties, jo risks mazs vai izpotēties, jo sekas letālas?