kad nokļuvu stradiņu uzņemšanā, viens ārzemju jauneklis nespēja nedz komunicēt ar pacientiem latviešu valodā, nedz vēnā man trāpīt adatu, lai noņemtu asinis. neviens ar kaut kādām tulkošanām pat nepūlējās noņemties. pēc 3 neveiksmīgiem viņa mēģinājumiem pateicu, ka man vēnas nav loterijā vinnētas un lai nāk kāds cits. viņš skumīgs aizgāja. tad es tur pasēdēju drusku, pagaidīju un nolēmu kādu māsiņu uzrunāt pati, lai man nolej tās asinis beidzot. jo tas idiņš pat nebij uzskatījis par vajadību kādam paziņot, ka nav tās asinis paņēmis man un kādam būtu tas tomēr jāizdara.