Palasīju šo, kā arī to viņa rakstu, kurā viņš komentē UBI izmēģinājumu Denverā.

Absolūti sekls un vienpusīgs komentārs par UBI eksperimentu, nerada pārliecību par viņa domāšanas kvalitāti.

Piemēram, viņš vnk atzīmē, ka (3 gadus ilgais) UBI eksperiments noveda pie tā, ka ap 2% tā saņēmēju nestrādāja vispār un ka tas ir "unsustainable".

Neņemot nemaz vērā to, ko viņam norāda komentāros (un uz ko viņš neatbild), ka izskatās, ka tie 2% nestrādātāju visvairāk ir mātes ar maziem bērniem, nekur neredzu atskārtu par šī konkrētā eksperimenta butaforiskumu kā tādu.

Proti, (1) ir būtiska atšķirība kā tu plāno savu dzīvi un ko tu izvēlies darīt, ja tu zini, ka tev būs garantēts neliels ienākums trīs gadus VAI ARĪ būs šis ienākums VISU ATLIKUŠO MŪŽU.

Ja cilvēks zina, ka šis ir tikai eksperiments, kurš beigsies fiksētā laikā, viņam būs daudz lielāka (un pilnīgi loģiska!) tendence uztvert to kā jauku ekstru, pamatu atpūtai un izklaidei -- sort of atvaļinājuma naudu.

Ne vienmēr un ne visiem, bet gana daudziem.

Savukārt viena no UBI idejām ir, ka liela daļa cilvēku, ja viņiem nebūs jāuztraucas par izdzīvošanu, atradīs sev piemērotāku darbu, kurš viņiem sniedz gandarījumu, un būs kopsummā produktīvāki.

Taču, lai cilvēki varētu kaut ko tādu darīt, viņiem tipiski nepieciešams daudz vairāk laika (2).

Pa 3 gadiem var sagaidīt, ka daļa varbūt arī atradīs, daļa -- kas jau pirms UBI zināja, ko grib darīt -- būs pārgājuši šai citā darbā (pie nosacījuma, ka viņu atalgojums tajā atļaus jauno darbu strādāt arī pēc šī UBI eksperimenta beigām!), un daļa būs pa 3 gadiem knapi apguvuši pamatus jaunā nozarē, it īpaši ja tā ir zināšanu intensīva.


Nevar apgalvot, cik un kā tas sadalīsies, bet apstāklis, ka šīs acīmredzamās lietas vispār netiek nopietni pieminētas viņa komentāra par UBI ir vnk smieklīgs