"bet kāpēc gan nepamēģināt, ja izmaksas par to nav lielas?"

Minu, ka depresijas skartais uz jogu nevar saņemties. Vien doma par jogu izraisītu nelabumu, vai pat panikas lēkmi. Toties gulēt un vērot mākoņus slīdam ir tīri ciešami, jo nav jāskatās uz bardaku, kāds ir ielaists personīgajā dzīves telpā visapkārt, kā arī jādomā par nepadarīto, pastāvīgi atlikto darbu sarakstu. (Atruna - šis komentārs nav bez līdzjūtības, pat ja tā varētu šķist.)