Latviešu valodas latgaļu dialektu XIX-XX gadsimtu mijā izdomāja ducis Baltijas masoņu – kā senās rietumbaltu valodas un latgaļu tautas iznīcināšanas informatīvo ieroci. Šajā nolūkā viņi t.s. “latgaliešu rakstību” uztaisīja uz latviešu alfabēta bāzes, kurā nav burtu zīmju vismaz trešdaļai latgalisko skaņu, un uzspieda to latgaļiem kā vienīgo pieļaujamo “latgaļu valodas” formu.