es vienu brīdi strādāju par ierēdni un novēroju, ka tieši jaunas sievietes kultivēja to garo, absurdo birokrātisko runu, visus bezjēdzīgos rituālus. pie tam LU māca izvairīties no liekvārdības, ievērot reportāžas principu un grafisko hierarhiju.
man šķiet, ka tas ir saistīts ar tādu kā noslēpuma plīvura uzmešanu savai profesijai, ka neviens cits, izņemot iesvētītos, tos tekstus nesaprot. tāda kā savas vērtības celšana ar buramvārdiem. vēlāk, ap 40 cilvēki kļūst profesionālāki un ar tādu huiņu nenodarbojas,