T.i., nevar sevi "pierunāt" vai piespiest ticēt. No kristietības skatpunkta, ja paskatās gan JD, gan VD, tad visi tie neskaitāmie cilvēki un personāži katrs ir atsevišķs un personīgs ticības gadījums, taču tas vienmēr notiek tā, ka viņiem tiek dota iespēja, jeb situācija, kurā ticībai kļūt iespējamai. Tas ir tāpat kā teoloģija bieži vien nosoda visādas cilvēku pašizdomātas pašmocības, utt. Katram savs "krusts", kuru neizgudro, tas tiek dots.