Taatad..
Šodien man bija konkurss, kurā vērtē visus kopā un vecuma grupu nav. Respektīvi- sīkos, kopā ar lielajiem, ansambļus ar solistiem utt....
Tālāk izvirza tikai vienu dziedātāju, vai ansambli, vai duetu dziedāt LU kur mēs pagāšgad tikām..
Tātad man ģimis rihtīg saļodzījās ka kad nosauca 'to vienīgo vārdu kas tiek tālāk: un tas nebija mans.
Tagad atbrauca mājās mamma un stāstīja to ko bija žūrijas viena pārstāve mammai stāstījusi..:
Ka viņi ilgi un dikti nav spējuši izlemt sūtīt mani- vai viņu. Vairāk jau mani, bet beigās izlēma ka viņu jo iespējams ka tādu kā es tur būtu bijusi vēl kāda un viņi varētu pārsteigt ar tik akadēmisku un operas toni. Salīdzināt mūs nevar- man 13, viņai 16, es izeju uz estrādes grupu, viņa iziet uz to ka dzied akadēmiskajā,.. vienīgais kas mūs vieno ir mūsu skolotāja,..
ā, un vēl viņu aizsūtīja tādēļ, ka man jau tāpat tagad daudz finālos jādzied utt, ka man jau vietu pietiek, BET ES GRIBĒJU BRAUKT 26-AJAA UZ RIIGU BLJIN!!!
Dusma uz to ka viņi jau pagāšgad nebija līdz mums uz to finālu un nedzirdēja ka visi tur dzied akadēmiski, un izceltos tieši es ar savu dziesmu...
Grr..... dusma un vismaz prieks ka ilgi lēma starp mani un viņu, nevis viņu un kādu citu meiteni.