Vācu no savas istabas ārā nevajadz;igās mantas, ķip kārtoju istabu ... bet noguru... pārāk daudz bija jādomā..., pārāk daudz atmiņas atradu

Bet tik un tā es sapņoju par to ka kadā no šīm dienām es uzvilkšu mētelīti, aptīšu ap kaklu garu plīvojošu šalli, uzkāpšu kalnā un būšu kā "Mazais Princis"..... tikai sieviešu dzimtē.... plīvojošiem matiem vējā..... un daudz daudz sarkanas krāsas visapkārt....