sapņi
sapņīīī... es nosapņoju šīs dienas iecerēto, kas vēl joprojām nav noticis.
sapnī redzēju arī Viņu. sapņos ir labākas attiecības. dīvaini, ne? nē, nav gan :p mēs sapņos izsapņojam vēlmes un apzināti vai neapzināti (manā gadījumā) tur viss notiek vairāk vai mazāk kā mēs to gribētu, izņemot tos vajāšanas sapņus, vai arī man ir kāda mazohistiska tieksme pēc baiļu un vajāšanas sajūtas.

Ziemassvētku laikā es sapratu, ka manā ģimenē tiek augstu vērtēta skaista eglīte, tik tiešām, mūsu mājās tā ir tik ļoti krāšņi skaista, pie tam - vesta no pašu laukiem, burvīgi. izjūtu, ka citiem vai nu trūkst izdomas vai arī mazāk rūp krāšņums, vai arī finansiāls ierobežojums, man ir diezgan vienalga, lai arī kas, eglīte ir tikai tāds simbols, taču arī interesanta tradīcija. ja būtu man pa prātam, es pie mājām iestādītu eglīti (sudrabeglīti varbūt) un tā vietā, lai katru gadu cirstu jaunu, es pušķotu to vienu, vienīgo :)

un dzīve rit tālāk. ar katru dienu, kuru nodzīvoju tagad, šajā pasaulē, šajā pilsētā, es domāju par nākotni, kad pārcelšos tālu prom. man tik ļoti patika pēdējā laikā pieredzētais, esmu apburts. es zinu, ka tas man palīdzēs sakārtot domas, iemīlēt dzīvi no jauna, atmest vecos niķus, stiķus :) ir pat pāris cilvēki, kas labprāt man dotos līdzi šajā ceļojumā, atšķirībā no citām reizēm, kad esmu devies izglītības un piedzīvojumu meklējumos, šoreiz tas būs ceļš uz attīrīšanos, uz ko pavisam gaišu, uz ko tādu ko man nespēj neviens sniegt kā tikai es pats. simtiem ideju izšāvās cauri manam prātam, jūtos kā aptracis cilvēks, kas tagad grib tik daudz, bet spēj tik maz. dziļi, dziļi sevī es jūtu, ka tomēr cīņa... ai, pēkšņi bail aprakstīt savas pārdomas. laikam tāpēc, ka tepat jau ir grūti atzīties, ka esmu gļēvulis savai sirdij un jūtos slikti Viņa dēļ.