biedējoši ir tas, ka neko ārpus darbs-kačalka-mājas negribas. moš tas vienkārši tāds periods, varbūt kaut kad pāries. bet man ir grūtības saņemties uz socializēšanos ar draudziņiem, jau kauns paliek atteikt ballītēm un citiem priekiem.

citās ziņās - pankūkpuikiņš no manis bišķi tagadiņ izvairās. laikam nesagremoja to manu atteikumu tomēr kā nākas. nu, labi, man nav laika tādām drāmām.