šodien no rīta bija tik pacilāts noskaņojums, nu tik ļoti, ka pat pazibēja uz sekundes simtdaļu doma, ka, cerams, ka šim nesekos kaut kāds pizģets.
man turpināt rakstīt..? vai tāpat viss skaidrs?

sadirsos ar priekšnieku. par darba lietām, protams. sapsihojos, paņēmu mašīnas atslēgas un izskrēju no ofisa. bet, nu, nevajag dusmās pie stūres sēsties. nekas nenotika, bet pieķēru sevi pie ļoti agresīviem manevriem, nācās sev skaļā balsī teikt - nomierinies! pabraukājos, uzpīpēju (veipu), padziedāju skaļi līdzi rādžiņam, it kā bišķi atlaida. atbraucot atpakaļ, priekšnieks jau bija prom.

un vēl, pēc divām stundām tiekos ar exvīru. kopš šķiršanās tiesas neesam ne tikušies, ne runājuši. viņš esot šodien manā pusē, atbraukšot man pakaļ un ejam kaut kur pasēdēt, papļāpāt. un es nevaru izskairdot to nervozitāti vēderā..