nu tā. šodien sanāca diezgan daudz krieviski runāties, jo šajā frontē arī bez izmaiņām - krievam nafig angliski mācīties?! nu labi, lai jau. viens te tāds indivīds ieradās desmitos no rīta pie mums un sabozās, ka numuriņu nedodam. pirmkārt, iečekošanās ir trijos pēcpusdienā (plus mīnus visā pasaulē, visās viesnīcās!). otrkārt, mums ir full house, kas nozīmē, ka jāgaidā, lai kāds izčekojas, tad jāiztīra, un tikai tad mēs varam iečekot (aizņems vismaz dažas stundas). treškārt, nevajag lūdzu borzīt un pravas kačāt, esiet laipni pret tūrismā un viesmīlībā strādājošajiem! ka es jums saku - laipnība goes a long way! kāpēc? da, piemēram, es šo krievu ģimenīti varēju par brīvu apgreidot uz lielāku numuriņu (kurš arī dārgāks), jo tāds man bija uz doto mirkli pieejams. bet! ar savu sūda attieksmi šie cilvēki tagad var iet pa dubaju vazāties, kamēr viņu rezervētais numuriņš būs gatavs. un nevajag man teikt, ka es, sterva tāda, vai man žēl un tā. nē, man pohuj. it's a two way street, baby ;)

bet, ko es pamanīju - mana krievu valoda palikusi diezgan čābīga. nevaru ātrumā vārdus atrast galvā. piemēram, kā krieviski ir beķereja? beigās pateicu - nu tam, gģe hļeb ģelajut :D