mūspagalmiņā notiek nelieli izvēršanās un uzlabojumu darbiņi.
vakardien strādnieciņi kaut ko tur darbojās, es aizgāju šiem tēju vārīt [strādnieciņi no pakistānas un afganistānas, tēja jamiem ļoti]. ielēju visu smuki, iznesu strādnieciņiem. pēc kāda laika vīrs sauc, lai nāku apskatīties un izlemt, ko tur ar vienu stūri darīt, kā labāk. visu apspriedām, bet es ievēroju, ka tēja knapi padzerta. prasu, kas vainas. vīrs: - nu tu jau arī, sagribēji, lai šamie dzer tavas organiskās zāļu tējas un bez cukura?! :D
nu jā, kautkādā autopilotā ievārīju tādu tēju, kāda garšo man. bet strādnieciņiem tikai melno tēju ar cukuru padavaj. un mēs kā reiz tikko bijām izrevidējuši mājās "tējas kasti", no kuras es aizvācu visas melnās tējas, ar garšām un bez. es tādas nedzeru, lai vīrs uz biroju aiznes, gan jau kāds izdzers. un vakar kā reiz, kad vajag melno tēju, tad nav vairs. nācās upurēt vīra earl grey.

bet pagalms nu jau sāk izskatīties pēc diezgan pieklājīga ballīšplacīša. nieka trīs gadus prasīju vīram to vienu sienu nojaukt un paplašināties līdz garāžai.. beeeeeidzot. kā tur vienā serčikā teica - and nagging works! :D