mans mini ataļinājums paskrēja tik ātri, ka vispār neliekas, ka mājās pabiju. pirmās piecas dienas ar ģimeni [ar visām lieldienām], pēc tam pa dzērienam un/vai garšīgumam ar draudzenītēm, un viss, izbeidzās...
nekas, vasara nāk lieliem soļiem. un vasarā mēs brauksim abi, un uz vismaz 3 nedēļām!


nu jau nedēļu kā atpakaļ darbā un arvien vairāk sliecos par sava lēmuma pareizību [jo, protams, ka self doubt ir augstākajā līmenī]. plāni nu jau visādi sazīmēti, jāsāk ķerties pamazām pie īstenošanas. fingers-crossed-un-tādā-garā

vispār, šodien sākās Ramadāns. gavējam. nu jau man tas vairs nav neizturami. ar katru reizi vieglāk.
atgādinājumam - gavēju priekš sevis un solidarizējos ar vīru, kurš gavē reliģisku apsvērumu dēļ.