nu, tad, kad #vissirslikti
bet, lūk, ikmēneša sieviešdienas galīgi neiet kopār ar priekšnieka sūdīgo garastāvokli.
izbļāvās uz manu komandu pa telefonu. tad klātienē uz savu komandu izbļāvos es [ok, nebļāvu, bet tonis bija tik stingrs, ka balss brīžam dusmās trīcēja].
tagad gribas paraudāt kādā stūrītī un pēc tam piestumt seju ar šokolādēm. nu vai pret mēnesi pakaukt.

un tā vienmēr, bļāāāāģ! mēneša noslēgums sakrīt ar hormonu vētrām [izskatās, ka gan man gan priekšniekam]. un šomēnes pārdošanas daļa tā nosačkojusi, ka krietni esam aiz strīpas visā reģionā, tādēļ priekšnieka brēka vēl jo jaudīgāka.

nekas, vēl kādas četras stundas un tad jau ķisenos un segās skatīšos lietsargakadēmiju un ēdīšu saldējumu pa taisno no iepakojuma, ar lielo karoti.

rīt gan jau ka būs jauna brēka. bet par to tad domāšu [un raudāšu pret mēnesi] rīt.