Ziemassvētki sūnu ciemā. how fun is that?
es nezinu, kā jau vairs jūtos šajos svētkos. skatos instagrammas bildītes un viģikus, kur skaisti sniegi un tirdziņi ar piparkūkām un karstvīnu. bišķi skumji ir, jā. bet mēs šovakar ejam uz restorānu, jo šobrīd sēžu darbā [jo te jau visiem pie kājas, ka svētki], kas nozīmē nekādas šmorēšanas un piparkūku cepšanas. un vispār, pretēji tradīcijām, man tieši gribas kaut kur prom no mājas, cilvēkos. es pat šogad mājās eglīti neizliku, nevienu pat rotājumu...jo ar mūsmāju nebeidzamo remontu ir mūžīgs pusbardaks un negribas neko dekorēt.

jau šodien, diezgan laicīgi daži mani darbinieki sola uz rītdienu slimības lapas ņemt, jo es neiedevu brīvu. neiedevu brīvu, jo lielā priekšniecība ne ausu galā negrib dzirdēt liekas brīvdienas nedēļas vidū. nu ko, atliek vien cerēt, ka klienti arī svinēs un rīt paši cancelēs savus pierakstus, pirms mēs paspēsim piezvanīt un aizbildināties, ka terapistes saslimušas.

un šorīt stulbais hjūmanrīsorss atsūtīja vatsapā, ka darbinieki jau neiet prom no kompānijas, darbinieki iet prom no menedžeriem. haha bļe, tikai aizmirsa pierakstīt, ka no korporatīvajiem menedžeriem :D

upd. lai vēl jautrāks svētku noskaņojums, finanšu departaments te tikko piezvana un paziņo, ka izmaksājuši man par daudz bonusā pagājušo nedēļ, savu kļūdaino kalkulāciju rezultātā, un ieturēšot šo summu no mana nākamā bonusa. ok, priecīgus jums arī!

droši vien pēc grinča izklausos, bet all aside, es tomēr nevaru vakaru sagaidīt -- tuvākie sūnu ciemā pieejamie cilvēki + vīns + garšīgumi. domāju, ka būs ok.