mērfijs, cūka, nesnauž.
dienā, kad izlem mierīgi no mājām pastrādāt, jo veselība pieklibo un tāpat darbā tāds tukšāks un mierīgāks...sūdu bija! VISI zvana ik pa desmit minūtēm, visiem kaut ko vajag, kam jēpastu, kam vienkārši mutisku apstiprinājumu..
a man gribas mierīgi sadrukāt drukājamo un pagulēt.

citās ziņās - mums nav plānu šogad svinēt jauno gadu. iepriekšējos gadus vienmēr bija ballīte mūsmājās, bet šogad tā sanāk, ka visi draudziņi kur nu kurais prom, un mēs ar vīru pārdienas atpakaļ pēkšņi sapratām, ka esam divi vien. labi, ir varianti pie citiem draudziņiem, bet tur notiek laulībšķiršanās [vismaz uz to pusi lietas bīdās nu jau kādus dažus mēnešus] un tad visas tās drāmas, ar kuru tad tur drīkst draudzēties, lai otru neapvainotu utt. tiešām, nebiju domājusi, ka kādreiz būsim tādā situācijā. mēs tādēļ izvēlamies neieņemt nevienu ne otru pozīciju, kas nozīmē viņu jaungada bārbekjū mēs nieradīsimies.
esam nosliekušies drīzāk uz viena restorāna apmeklējumu, kur arī ir jaungada programma un tā. redzēs, laiciņš vēl ir. un ja biļetes nebūtu kosmoscenās, un viesnīcas būtu vēl dabūjamas, tad noteikti kaut uz trim dienām uz Beirutu aizskrietu. bet nu...