mani ritas kakjis vakarnakt taa izbesiija, ka goda vaards gribeeju vinju likvideet. nu dulna kakjene, breeca visu nakti, kaa vilks uz meenesi. rezultaataa man miegs bija izcaurumots un noskanjojuma shodien nekaada. bubulis!
braukshu, ka visa taada sabozusies, kaa balozhmaate, peec viina, sadzershos un cereeshu, ka shonakt to kakji nedzirdeeshu.

nav jau spiesta lieta man ritas dziivoklii nakshnjot, bet man mana dzhimija zheel. vinjam jau taas briesmas arii jaapaciesh. vot, kaa mees abi cieteeji pieskataam to briesmoni, kameer rita atvaljinaajumaa. ak, un taa mazaa stervinja veel maaca dzhimijam nedarbus. vinja gaazh gar zemi visu, ko var. visu met no galdiem un citaam virsmaam zemee, arii atvilktnes iemaaciijusies atveert [!!!] un kjibina laukaa visu, ko vien var. ritiigs vella izdzimums, ka es saku!