vakar manas maajas vachmens ar savu koleegu naaca talkaa ar urbi un kaapneem - aizkarus monteejaam. es gan kjemmeeju dzhimiju, kursh dikti satraucaas par sveshu cilveeku esamiibu vinja teritorijaa [un kjemmeeshana vinju shaaausmiigi nomierina], kaa arii komenteeju - bish pa labi vairaak, nee augstaak! beigu beigaas, man tagad ir aizkari un rulleejamaas zhaluuzijas, un pretiim atrodoshaas maajas iemiitniekiem ir beidzies vakara shovs.

veel es vakar savu [neesosho] budzhetu paarskatiiju. jaasecina, ka man tieshaam komforts ir daudz augstaakaa poziicijaa, kaa pashas naudas esamiiba. piemeeram, saliidzinaajumaa ar citiem koleegjiem, kuri pelna tikpat, cik es, bet dziivo ellee rataa aiz trejdevinjiem tuksneshiem, pavada vismaz stundu celjaa uz darbu, bet za to leeti maksaa iiri un pilns konts ar naudu. man ir dziivoklis pilseetaa, ekonomiska mashiiniite, darbs 10-15 min brauciena attaalumaa, viss pie rokas - veikali, viesniicas, baari. bet konts taads patukshaaks. un vai tas mani uztrauc? nebuut ne. jo man apkaart ir dziiviiba un rosiiba, nevis kamielju bari, kazas un vistas. esmu kaartiiga pilseetniece. kaut ir bijushi periodi dziivee, kad likaas, labaak laukos. nee. laukos ir forshi PAdziivoties, bet ne dziivot ilgstoshi. es nevareetu.