kad tas vienreiz beigsies?
vakar priekshnieks savaaca mani pie viesniicas ieejas uz darbu kopaa braukt (pats jau arii turpat dziivo, blakus korpusaa). kad tikaam liidz darbam, priekshnieks raada man sms no savas sievas ar tekstu: mums tieshaam vajag nopietni parunaat.
izraadaas, shii redzeejusi pa logu (un taads manevrs ir jaapieprot, jo ieeja nav no vinjas logiem viegli paarredzama), ka es iekaapju mashiinaa. greizsirdiibas sceenas jau bijushas arii agraak, kas noveda pie punkta, ka man nav briiv vinja mashiinaa seesties, skatiities uz to, vai elpot taas tuvumaa. bet moments, ka abi visu dienu seezham vienaa ofisaa, teju plecu pie pleca, shkjiet daamai piemirsies. kretinee apstaaklis, ka vinja man sejaa smaida un aicina ciemos bebiiti skatiities un ir ljooooti draudziiga. bet, kad pagriezhu muguru, tad esmu sliktaa, vinjas viira pavedeeja. nu labi, vinjai "neesot"(par sho tieshaam dikti shaubos) probleema ar mani. probleema esot manaa priekshniekaa. sieva apgalvo apmeeram no seerijas: tu vinju gribi, tev vinja patiik, tu mani negribi...nez, vai labi, vai nee, ka priekshnieks man sho visu pastaastiija. varbuut buutu bijis labaak dziivot shitos braziilju seriaalu cieniigus scenaarijus nezinot? bet nu jau ir par veelu. galvenais, lai nesaak vinjam pieprasiit manis atlaishanu.