nu jau vairāk kā nedēļu atpakaļ no vaļinājuma...sešas dienas jau darbā nostrādātas..bet kaut kā nav spēka.
atbraucu no Nepālas un gribas atpakaļ..iesaldēties laikā.
Pirmais, ko uzzinu atbraucot - mūsu mīļais direktora asistents pēc mēneša pāriet uz citu viesnīcu strādāt. paaugstinājums. protams, priecājos, bet my selfishness - kā viņš mani tā pametīs likteņa varā?! viņš man visvairāk no visiem palīdzējis, atbalstījis, mācījis..uz viņa pleca visvairāk asaru izliets...
nākamais jaunums...apciemoju Nadīni uz pāris vīna glāzēm (pudelēm, drīzāk) un šī pēc pirmās pudeles iztukšošanas paziņo, ka atlūgusies no darba un brauks atpakaļ uz Fāterlandi..esot labu dabu dabūjusi Drēsdenē.
fak...nu ko, jāsāk spicēt ausis un meklēt apkārtējās vide nomaiņu, citādi palikšu traka...