...veelas peecpusdienas murgi...
dziive kaa pa kalniem-te augshaa, te lejaa...esmu tagad pa vidu...un nesaprotu - uz augshu ved celjsh vai uz leju...? pilniigaa nesaprashanaa esu...tieshaam sajuuta ka staavu liela kalna viduu - it kaa puse jau noieta un tas i daudz...vareetu iet taalaak...bet...kas ta buus tur taalaak?vai man maz tas patiks? bet pa vidu palikt arii nevar...un lejaa iet arii negribas, kaut lejaa noiet daudz vieglaak kaa uzkaapt augshaa...bet lejaa mani neviens negaida...un augshaa? vai tur ir kaac kas mani gaida?kam esu vajadziiga? kaa lai uzzin...? laikam tikai riskeejot un uzkaapjot liidz galam...