dubajlande
ar kolēģi braucām relaxā. piedzīvojums bija atrast viesnīcu. to vienu un konkrēto. dubajā, es jums teikšu, ir tādi autoceļu džungļi, ka pat mans pieredzējušais 13-gadus-jau-te-dzīvojošais šoferītis (kolēģis) spļāva zilus uguņus. braucam pa ceļu - o, rekur ir tā viesnīca! (protams, otrā ceļa pusē aiz maktenas sadalošās joslas) braucam meklēt roundabout'u, atrodam kautkādu apvedceļu, metam riņķī, jopcik! vispār uz citu pilsētas daļu aizvizinājāmies. beigu beigās samaksājām taksistam, lai šams pa priekšu brauc un rāda, kā no tiem džungļiem iztikt līdz viesnīcai. (taksists arī apstiprināja, ka ir jau ir te sarežģīti sabūvējuši visādus brīnumus)
baigi labs atpūtiens pie baseina, pāris corona's, pica mega izmērā (kura gan vēl tagadiņ spiež kuņģi) un nolūziens mašīnā atpakaļceļā. perfekti.