manam šūšelfam tagad oficiāli ir iesauka - bī em dabljū. tāpat vien. jo adrians tā nosauca un tagad uz to plauktu uzkonstruētā veidā skatu uzmetot uzreiz - o! bī em dabljū! :D pat kate saka, ka piestāv tāds vārds (kurš vispār apavu plauktiņiem dod vārdus?)
man tik numurs jānopērk un bumera emblēma. un tad būs bildes.
un vispār, rāmis manam bī em'am nav balts(kā uz kastes bij uzzīmēts un pie sadaļas color tik vien rakstīts kā blue), bet gan tāds tizli zaļš. labi, ka diezko neredzās, jo audums pārvilkts. tumši zils! krāsas vienkārši iespārda. bet izvēles nebija. vai nu bī em's vai kurpes pa visu māju.

šodien apjēdzu, ka sāku par daudz te cilvēkiem uzticēties. jāpiebremzē. baisi daudz domāju.
bet darbā tā izlādējos! visu enerģiju atdevu un pretī tik daudz smaidu un komplimentu! neliels emberasments ar vienu VIP (nu kā tad! kad kāds glavnijs šefs brauc pie mums tad es vienmēr pa recepciju aiz gara laika tusēju un beigās ček-in un vispār labi, ka blonda! mans trumpis!). tāda reize, kad gribās būt mušai pie sienas un kāds paņem ar avīzīti un noklapē. bet nu beigās, kā jau minēju, milzīgs smaids un pardon pardon un matu krāsa glābj(ar direktoru pie sāniem, protams, viņš man vispār jaukumiņš). bet gal'nais, ka tiko sistēmā ieraugu alert - VIP, tā pēkšņi sistēma sāk kārties un skaneris nestrādā un printeris niķojās un istabas vēl nav gatavas un hauskīpingam telefonlīnija mūždien aizņemta. karoče, mērfij, bez tevis nu nekā!

un aleluja ramadāns ir beidzies! lai dzīvo kafija ofisā un pīpēšana ne-aiz-stūra! :D