Al Ain bija pasakaini. pilsētu pašu gandrīz neredzēju, visu laiku pavadījām viesnīcas teritorijā, precīzāk - pie/iekš baseina. vakarā gājām vakariņās, uzcirtāmies, protams, nepalikām nepamanītas.
vakar pa taisno no baseina uz autobusu, atpakaļ dabuabi un taisni uz darbu. man atcēla brīvdienu pēdējā minūtē, tad nu nācās atpūtas laiku sasteigt. bet tāpat izbaudīju!
tikai darbā visa tāda cranky staigāju, negribēju ne ar vienu runāt. direktors (nu tas, kura priekšā vienmēr man jāsarkst) nāca prasīt, vai man viss ok, neizskatoties savā ādā; plus vēl man iedeva manu conformation letter, ka mans pārbaudes laiks ir beidzies un esmu pilntiesīgs viesnīcas darbinieks, entitled to get service charge and all the benefits (piemēram, smukas atlaides viskautkur).

bildes no Al Ain ir pie Kates, gan jau kaut ko iemetīšu vēlāk.