sēžu, drukāju rītdienas sapulcei atskaiti. interesanti sanāk.
ikdienā tik daudz darba, nu tik daudz, ka citreiz liekas, ka par daudz.
uzdrukāju atskaiti, pārlasu. tur balts uz melna stāv rakstīts, ko tad es īsti daru. un sanāk, ka neko jau es nemaz TĀDU nedaru. un tā kā pati sapulcē nepiedalīšos, tad nez, kā šo visu iztulkos kolēģi. apjomu un ikdienas sīkumus jau atskaitē neieliksi.
vo tā