vakar vārītā plūmju - mandeļu marmelāde aizmirsās šorīt ledusskapī. man pat nav ne jausmas kā tas garšo. un kā beigu beigās izskatās..vakar uzvārīju, ielēju formā un ieliku ledusskapī dzesēties. tad aizgāju čučēt un šorīt tik dikti skrēju uz darbu, ka pat neuzmetu skatu! jāciešas līdz vakaram...

aizkritusi labā auss..tieši tā, no kuras puses parasti visi kolēģi iet gar manu galdu. tagad nedzirdu soļus. galvenais nesabīties, ieraugot pēkšņi kādu vīrišķi stāvam sev blakus! man ir tāda mode par kaut ko aizdomāties un nepamanīt dažreiz, kas notiek apkārt :D