tie pēdējie mirkļi kopā ir tik neaptverami. šķiet,ka pirmo reizi ir tāda saikne starp visu klasi. mēs kopā smejamies par neko un reizē par visu. visparastākais lietus šķiet kā brīnums. aizvien biežāk tiek pieminēti "vecie laiki, kad bijām vēl mazi". bijām jau arī - pavisam mazi. pieci gadi ir ilgs laiks kopā ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. un viņi nemaz nav apnikuši.
jaunajās mājās ir interesanti kaimiņi. -vīrietis, kurš izskatās pēc zvejnieka. ģimene ar tik niknu suni,ka tas jātur, kad es eju garām, divi vecpuiši,kas izskatās pēc pārākajiem tusētājiem. pārējie vēl jāiepazīst. vakar no rīta es redzēju spilgtu varavīksni. vakaros man nāk miegs jau desmitos un ceļos es laicīgi, un viss šķiet varbūt pat nokārtojies, lai gan nē. nekad viss nevar būt nokārtojies.
šodien mākslas stundā, manu recenziju nepieņēma, jo man redz nebija uz klasiskas, baltas lapas ar klasisku zilu pildspalvu klasiska recenzija uzrakstīta. ja nu man nav mājās baltas lapas un zilas pildspalvas, man tās šķiet garlaicīgas! mh. šī bija pēdējā mākslas stunda manā dzīvē. es pēdējās stundas padaru drausmīgas, man labi sanāk. 8) bet tas tāpēc - lai nepietrūkstu.