šorīt brokastu laikā skaļi filozofēju kko par to, ka mierīgi bez naudas varētu dzīvot, vienīgi tās dzimšanas dienas un tādi īpašie pasākumi visu jauc, tad brālis piesējās, ko tad es ēstu un kur dzīvotu. atbilde loģiska - mājās. tam seko: "evit, tā nav dzīvošana bez naudas, tā ir dzīvošana uz citu rēķina"
kas sākumā mani tā kā uzjautrināja, bet tad sapratu, ka reāli story of my life

vēlāk braucām uz purvu, pilnīga eko ekskursija - ar tostermaizēm (vegānām - tik daudz labākas par parastajām!), ieeja uz izklaides bez maksas. bet kas par skatiem, oh. tik pilni melleņu krūmi, pašas mellenes milzīgas, tik daudz visādu ogu un sēņu. un vēl - es kāpu kokos!! pirms mēneša es no lejas nevarēju nedrebot noskatīties kā brālis lien augšā pa tievu priedi, un šodien jau pati kā lielā. vēl atkal sanāca brist pa dubļiem. tā ka tiešām nepietieka ar glasto..

un es tiešām tikai tagad sāku saprast, ko cilvēki domā ar to, ka Latvijā ir neaprakstāmi skaista daba, jo man jau tas ir tā bijis visu mūžu, standartā. tātad - purvs ir labākā vieta, kur aizvest ārzemju draugus.