tātad ejam no balerijas tā kā uz autoostas pusi pēc takša, jo ar mašīnu braukt dzērumā būtu neprāts, pēkšņi ašā ideja - braucam ar mašīnu, tas taču būs tik jautri (apmēram, kā fizikas eksāmenā). pa ceļam jautri jo jautri, klausāmies the killers, līva lido ārā pa lūku, es braucu nesaprotami ātri, izraisot daudz avārijas situācijas, ko pamanu tikai es, cik jauki.. esam cauri pilsētai, iegriežamies pagalmā, pie sevis nodomāju - nu viss jau ir garām. braucu, braucu, kaut kāda mašīna priekšā... kāpēc lai tā nebūtu policija!! un ir. iebraucu kkur nezinu kur. un - davai guļam!!! sirds sitas un es eļukam saku "kā es gribētu nebūt šajā mašīnā".. bet wtf, menti aizbrauc šķībi. maksimāli ātri centos noparkoties normāli un izlekt no mašīnas. tagad sajūta ir lieliska un atkal jau sev solu nekad nebraukt dzērumā. saldus sapņus. un viss